Definition
▶
nepietiekamība
Nepietiekamība ir stāvoklis, kad kāda resursa vai elementa ir pārāk maz, lai apmierinātu vajadzības.
Insufficiency is a state where there is not enough of a resource or element to meet needs.
▶
Mūsu komandai ir nepietiekamība resursu, lai pabeigtu projektu laikā.
Our team has insufficiency of resources to complete the project on time.
▶
Nepietiekamība pārtikas pieejamībā ir liela problēma daudzu valstu ekonomikā.
Insufficiency of food availability is a major problem in the economy of many countries.
▶
Viņas veselības stāvoklis pasliktinājās sakarā ar nepietiekamību vitamīnos.
Her health condition worsened due to insufficiency of vitamins.